Kad saule sarkstot kāpu klēpī slīd
Kā līgaviņa kaunīga un kautra, -
Tad jūrmalā, kur staltas villas spīd,
Verd dzīves straume aizraujoši-jautra.
Parks atmostas no dienas snaudiena:
Ap liepu lapām lampu liesmas vijas,
Un viegliem spārniem maiga mūzika
Pa gaisu lido debess harmonijās.
Kā zibošs ziedu mežs,
Kas kairu smaršas dveš,
Sēd zīdā, zeltā dāmas cēli, glīti;
Un kavalieri triec,
Un puto šampaniets,
Un lepni dīžā baltās vestēs švīti.
Kad saule tvīkstot jūras gultā krīt
Un ap to dejo dimantkurpēs kāvi, -
Iz mālu būdām tīklus jūrā dzīt
Lien stīvi, drūmi, salīkuši stāvi.…
