Centrālās un Austrumeiropas sabiedrības ir atšķirīgas gan valodas, gan reliģijas jomā. Piemēram, ir pārstāvētas gan indoeiropiešu valodu grupas kā slāvi, ģermāņi un balti, kā arī ir ne indoeiropiešu grupas kā igauņi ungāri u.c. Tas rada arī atšķirību reliģijas ziņā – ir pārstāvēta gan katolicisms, gan protestantisms, gan islāms. Starp Centrālo un Austrumeiropu vienmēr ir pastāvējušas atšķirības un līdz ar to politiskā spriedze ir šo atšķirību sekas.
Postpadomju valstis vieno tas, ka ilgus gadus te pastāvēja ne tikai vienas partija monopols, bet gan arī īpašumtiesību un ekonomiskās un sociālās jomas stingra pakļaušana partijas kontrolei. Atšķirību veidošanās sākās ar „Dienvidslāvijas atdalīšanos 1948.gadā no Padomju Savienības kontrolēto valstu „bloka”.”1 Tādā veidā Dienvidslāvija sāka realizēt citu sociālisma ceļu, jeb „tirgus sociālismu”, tādā veidā panākot ciešu sadarbību ar Rietumiem.…
