Sīkāk analizējot Franklina uzrakstīto, tiek secināts, ka visiem viņa ieteikumiem ir utilitārs raksturs un pamatojums, kā arī visas labās īpašības ir labas tikai tiktāl, cik konkrēti tās noder konkrētajam cilvēkam. Respektīvi,gars vienā gadījumā ir neizsīkstošas uzņēmējdarbības enerģijas izpausme un morāli indiferenta nosliece,gūstot ētiskas nokrāsas normas raksturu,kura regulē visu dzīvesvedumu.
Cilvēka eksistēšana virzīta uz iegūšanu, kas kļūst par dzīves mērķi. Šādas ētikas iracionālo un transcendento momentu saknes meklējamas nekur citur, kā vien reliģiskajos priekšstatos. Kā ikvienam nāk līdzi vecāku mācītais un teiktais – tā arī kādreiz, kad reliģijai bija lielāka vara pār cilvēku, bērniem tika mācīti reliģiskie priekšraksti un pamācības, kas veidoja cilvēka iekšējo pasauli.
Vēbers ,,kapitālisma garu’’ salīdzina ar pielāgošanās rezultātu.Kapitālisma saimnieciskajai struktūrai nepieciešama kalpošana ,,aicinājumam’’,kura būtība ir naudas iegūšanā.Tā ir tāda attieksme pret pārējiem labumiem,kas ir tik adekvāta pastāvošai struktūrai,tik neatdalāma no cīņas apstākļiem par ekonomisko eksistenci. Saimnieciskās dzīves racionalizācijas procesam norisot,parādījās konkurence, un saimnieciskajā kapitālismā ielauzās jaunais „gars”.
Mūsdienās kapitālistiskajai saimniekošanais vairs nevajag kādu reliģiskās mācības sankciju.,,Pasaules uzskatu’’ tagad parasti nosaka tirdzniecības vai sociālā politika. Var secināt- kapitālisma gars ir masu parādība.13
…
