Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 03.05.2017.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Prezentācija 'Elementārdaļiņas', 1.
  • Prezentācija 'Elementārdaļiņas', 2.
  • Prezentācija 'Elementārdaļiņas', 3.
  • Prezentācija 'Elementārdaļiņas', 4.
  • Prezentācija 'Elementārdaļiņas', 5.
  • Prezentācija 'Elementārdaļiņas', 6.
  • Prezentācija 'Elementārdaļiņas', 7.
  • Prezentācija 'Elementārdaļiņas', 8.
  • Prezentācija 'Elementārdaļiņas', 9.
  • Prezentācija 'Elementārdaļiņas', 10.
  • Prezentācija 'Elementārdaļiņas', 11.
  • Prezentācija 'Elementārdaļiņas', 12.
  • Prezentācija 'Elementārdaļiņas', 13.
  • Prezentācija 'Elementārdaļiņas', 14.
Darba fragmentsAizvērt

Atoma centrā atrodas kodols, kas izveidojies, mijiedarbojoties protoniem un neitroniem.

Atoma kodolam ir pozitīvs lādiņš;
Tā vērtību nosaka kodolu veidojošo protonu skaits Z.

Atoma kodola izmēri ir ārkārtīgi mazi:
No 2*10-15 m (helija atoma kodols) līdz 7*10-15 m (urāna atoma kodols)
Atomu izmēri ir 100’000 reižu lielāki - ~ 10-10 m.

Zīmējumos pareizi šīs izmēru attiecības nav iespējams parādīt.

Elektronu skaits atomā ir
vienāds ar protonu skaitu.

Atoma masu mēra atommasas vienībās un tad to sauc par atommasu. Parasti uzrāda relatīvo atommasu, kurai mērvienību nav.

Par elementa atommasu sauc vidējo atommasu visiem šī elementa izotopiem, kuri atrodas Zemes garozā.


Autora komentārsAtvērt
Atlants