Tā vietā 1972. gadā tika ieviesta Eiropas valūtas vadības sistēma. Šajā sistēmā piedalīties varēja arī valstis, kas nebija Eiropas Kopienā. Eiropas valūtas vadības sistēma darbojās līdz 1979. gadam, kad to nomainīja Eiropas Monetārā sistēma, kuras mērķis bija Eiropā radīt monetārās stabilitātes zonu ar zemu inflāciju un regulējamiem valūtu kursiem.
Eiropas Monetārās sistēmas darbības (1979.–1992. gadā) sākumā tika piedzīvotas krīzes, tomēr nepilnu 10 gadu laikā tika panākta dalībvalstu valūtu vērtību tuvināšanās. Sistēmas ietvaros tika radīts ekijs (ecu – European currency unit) – bezskaidras naudas Eiropas valūtas vienība, kas tika izmantota norēķinu kārtošanai starp Eiropas Kopienas, vēlāk – ES, dalībvalstīm.
1989. gada pavasarī Eiropas Komisijas prezidents Žaks Delors izteica priekšlikumu par Ekonomikas un monetārās savienības izveidi (Delora ziņojums). ES valstis, ratificējot Māstrihtas līgumu (1992. gads), piekrita pievienoties vienotai valūtas sistēmai, kad tautsaimniecības situācija pietiekami daudzās dalībvalstīs atbildīs noteiktajiem makroekonomiskajiem rādītājiem.…
