Atkritumi

NOP - Noturīgie organiskie piesārņotāji,nav dabas produkti, bet gan cilvēku radītas halogēnus (hloru, bromu) saturošas organiskas vielas, kas ir ļoti bīstami piesārņotāji un cilvēku darbības rezultātā nonāk vidē. Šie ļoti stabilie savienojumi vidē var saglabāties vairākus gadus, pat gadu desmitus, pirms tie noārdās.
Atkritumi:
Lietošanai nederīgas atliekas, paliekas.
Ražošanas procesā radušies pārpalikumi, ko var izlietot tālākai pārstrādei.
Atkritumu apsaimniekošanas veidi...
Apglabāšana-izgāztuvēs vai poligonos- aizņem lielas platības, iespējama gruntsūdeņu un atmosfēras piesārņošana, grūti atrast brīvas un piemērotas teritorijas poligonu izbūvei. Bet ir zināma konkrēta vieta, kur nogādāt atkritumus, nevis izmest, kur pagadās. (mežos)
Pārstrāde – no ekoloģijas viedokļa, pareizākais, taču dārgākais un darbietilpīgākais atkritumu apsaimniekošanas veids.
Sadedzināšana-atkritumu tilpums samazinās vairāk nekā par 80%, bet pelnu sastāvā var būt videi bīstamas vielas. Sadegšanas procesos veidojas un atmosfērā izplūst daudz bīstamu savienojumu. Atkritumu sadedzināšanas izmaksas piecas reizes pārsniedz apglabāšanas izmaksas poligonos. Bet atkritumi tiek pārstrādāti un nav daudz pārpalikumi. (pelni)
Kompostēšana – kompostējot bioloģiski sadalošos atkritumus, uzlabojas izgāztuvju un poligonu sanitārais stāvoklis, rodas iespēja samazināt apglabājamo atkritumu masu par apmēram 30%.Nepieciešamas lielas platības, kompostēt var tikai organiskās vielas. Atmosfērā izdalās gāzes.
Atkritumiem ir daudzveidīga ietekme uz vidi, un dabas procesi šo piesārņojumu izplata dabas vidē
Pirmkārt, ja atkritumu novietne nav kārtīgi izolēta, tad vielas izplūst un pārvietojas ar pazemes ūdeņiem.
Organiskās vielas kopā ar slāpekļa savienojumiem var radīt virszemes ūdeņu eitrofikāciju, piesārņot dzeramo ūdeni.
Dažu atkritumu biodegradācijas (bioloģiskās noārdīšanās) procesā izdalās kaitīgas gāzes, piemēram, metāns, kas ir eksplozīvs.



…