Sākotnēji sākot domāt par šo jautājumu, pirmais, kas ienāk prātā ir raganas, burvji, vārdotāji – cilvēki, kas nodarbojas ar savā ziņā pārdabiskām lietām, tomēr iedziļinoties atskārtu, ka ar vārdu ķeceris, netiek apzīmēti tikai šādi cilvēki, bet gan tādi, kuru uzskati, rīcība un priekšstati par pareizu dzīvi atšķiras no vispārējā viedokļa, pastāvošas reliģijas dogmām un sabiedriskām normām. Tātad tiem nebūt nav jābūt cilvēkiem ar lielām cepurēm, burvju nūjiņu, vai slotas kātu.
Viduslaiku ir tie laiki, kad savā ziņā cilvēkiem tika uzspiesti dažādi nosacījumi, kuri tika balstīti tikai un vienīgi uz stingriem, noteiktiem baznīcas likumiem. Šis ir laiks, kad liela vara ,dažkārt pat vienīgā, pieder baznīcai. Katoļu ticība viduslaikos ir viena no lielākajām, varenākajām un „vienīgā patiesā”, līdz ar to varam secināt to, ka pārējās ticības tika apspiestas un pat aizliegtas.…
