Marinas Cvetājevas poēmā dionīsiskais un apoloniskais aspekts izpaužas gan tiešā veidā, gan margināli, savstarpēji mijiedarbojoties un vienam otru papildinot.
Poēmas “Žurkķērājs” darbības norises vieta pilsēta Hamelna veidota kā bināro opozīciju struktūra, kas ir relatīva un nepārtraukti mainīga. Iesākumā pilsētiņa tiek rādīta kā maza un skaista, kurā tiek ievēroti visi tikumi un likumi un poēmas laikā vairākkārt tiek dēvēta par Paradīzi, kas atbilst apoloniskajiem priekšstatiem par skaistuma kultu, harmoniju un saprātu, bet tas ir tikai šķietami, ārēji. Tajā pašā laikā pilsētiņa tiek raksturota arī kā ļaunuma iemiesojums, kur cilvēkiem pats galvenais ir materiālās vajadzības, turklāt viss notiek neievērojot mēru. Pilsēta kā ļaunuma vieta, vieta kur pats svarīgākais un dārgākais ir grēks. Šāds raksturojums atbilst dionīsiskajiem priekšstatiem par imorālismu, disharmoniju, velnišķo un pārmērībām, turklāt pār šiem priekšstatiem nav iespējams dominēt, jo pilsētā nav neviena mūzikas instrumenta. Apolons sengrieķu mitoloģijā ir arī mūzikas aizbildnis. Pilsētas iedzīvotājos dominē dionīsiskie motīvi- viņiem nav dvēseles, ir tikai pārbaroti ķermeņi, kas pakļauti ikdienas un materiālo vajadzību apmierināšanai. Nevienam nav savu domu, sava viedokļa- visi dara kā visi. Visā pilsētiņa valda pārmērības princips, kas tad arī izraisa lielo nelaimi- žurku uzbrukumu. Šajā brīdī nedaudz mainās iedzīvotāju apolonisko un dionīsisko priekšstatu dominante. Tā kā ar laicīgiem līdzekļiem žurkas nav iespējams uzvarēt, rodas nepieciešamība pēc garīgās kultūras paņēmieniem. …
