Vēl ne haikām, ne latviešu tautasdziesmām nav virsraksta, kā arī nav iespējams atrast tādu haiku vai tādu tautasdziesmu, kas ietvertu sevī frāzi “es domāju, ka”, “pēc manām domām” vai “manuprāt”, kas nozīmē, ka ne vienā ne otrā piemērā nav ietvertas autora domas vai viedoklis. Tās abas ir bezpersoniskas.
Kaut arī starp abu tautu tradicionālajām dzejas formām pastāv dažas līdzības, es uzskatu, ka atšķirīgā ir vairāk. Varētu sākt ar to, ka haikām ir ļoti stingri to rakstīšanas noteikumi – visā haikā kopā ir 17 zilbes, kas sadalītas attiecīgi 5-7-5. Protams, latviešu valodā tulkotajās haikās tas nav manāms, jo valoda no valodas atšķiras, bet galvenā doma, ka 2. rindiņa ir garākā, ir saglabājusies. Neskatoties uz rindiņu garumu, ir jāievēro arī tas, ka haika sastāv no 2 pretrunīgām daļām, un tās šķiet patiesas, bez izskaistinājumiem, necenšoties padarīt skaistas lietas, ja tās tādas nav. …
