Kā minēja kāda sieviete, viņa krievu iebrukuma laikā sev turējusi pa rokai vārošu ūdeni, lai jebkurā mirklī varētu to kādam gāzt virsū, kurš uzdrošinātos viņu aizskart.
Arī Sapiera sieva darba sākumā devās viena pati uz pilsētu, lai uzzinātu apstākļus Latvijā, nebaidoties no tā, ka tiks sagūstīta.
Skaidri jūtama bezpalīdzības sajūta, kura pārņēma tautiešus ,atrodoties ielenktajā dzimtenē. Kā vienīgā izeja- došanās prom, bet arī tas ir dzīvībai bīstami, krastu apsargā krievi.
Nebeidzams saspringums, gatavība jebkuru mirkli bēgt, neziņa par rītdienu, neziņa arī par to, cik ilgi nosargāsi savu dzīvību, regulāra dzīvošana pusbadā, neziņa par apkārt notiekošo. Katru satikto cilvēku uzlūko kā iespējamo nodevēju, tādos nemierīgos apstākļos dzīvoja romānā aplūkotie vīri un sievas.
…
