-
Starptautiskā Ruandas kara noziegumu tribunāla kompetence un tā tiesiskais regulējums
Referāts15 Starptautiskās organizācijas, Tiesības, Vēsture, kultūra
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Ruandas genocīda vēsture | 4 |
| 2. | Starptautiskā Ruandas kara noziegumu tribunāla izveide, tam noteiktā jurisdikcija un kompetence | 7 |
| 3. | Ruandas tribunāla 2004.gada 15.jūlija sprieduma Nr. ICTR- 01071 apskats | 10 |
| Nobeigums | 14 | |
| Izmantotās literatūras un normatīvo aktu saraksts | 15 |
NOBEIGUMS
Autors referātā ir izpildījis visus trīs darba ievadā izvirzītos uzdevumus, un tādējādi ir sasniegti abi referātā izvirzītie mērķi. Ņemot vērā minēto, autors izdara šādus secinājumus.
1. ANO bija zināms 1994.gadā notiekošais Ruandā, taču tā izvēlējās „pamest Ruandas un tās kaimiņvalstu iedzīvotājus kopā ar 200 saviem kareivjiem drošā nāvē” , un tikai pēc tam, kad masu slepkavības norima, atgriezās, lai lemtu tiesu un pārmestu citiem, ka vajadzēja rīkoties savādāk.
2. Starptautisko Ruandas tribunālu izveidoja ANO Drošības padome 1994.gada novembrī ar mērķi saukt pie kriminālatbildības personas, kas vainīgas genocīdā un citos nopietnos starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumos Ruandā un tās kaimiņvalstīs laika posmā no 1994.gada 1.janvāra līdz 1994.gada 31.decembrim. Ruandas tribunāla dibināšana ir uzskatāma par, iespējams, prettiesisku, jo pilnvaras dibināt šādu tribunālu ir ANO Ģenerālai asamblejai, nevis ANO Drošības padomei. Neraugoties uz to, Ruandas tribunāla spriedumi ir itkā likumīgā spēkā un cilvēki izcieš reālus cietumsodus, tādēļ autors nevērtē Ruandas tribunāla pastāvēšanas tiesiskumu, bet vērtē tā kompetences realizēšanu kā tiesisku un starptautiski atzītu.
3. Ruandas tribunāla jurisdikcijā ir genocīds, noziegumi pret cilvēci, kā arī citi pārkāpumi, kuri noteikti 1949.gada Ženēvas konvenciju un to II Papildprotokola kopējā 3.pantā. Ruandas tribunāla kompetence attiecās uz fizisko personu sodīšanu.
4. Ruandas tribunāls, lemjot par Apsūdzētā likteni, Apsūdzētā amatu un augsto stāvokli sabiedrībā uzskata tieši kā vainu pastiprinošu apstākli, tādējādi nosodot arī to, ka viņš nesacēlās pret radušos situāciju un citiem cilvēkiem, kas to veidoja, lai gan pati starptautiskā spēka organizācija ANO un tās amatpersonas neiejaucās, kamēr visi notikumi Ruandā bija atrisinājušies paši par sevi.
…
Ņemot vērā Ruandas tribunāla izveides un funkcionēšanas specifiku, referāta autors izvirza referāta mērķus - raksturot Ruandas tribunāla kompetenci un atklāt nepilnības Ruandas tribunāla kompetences īstenošanā praksē. Lai sasniegtu referātā izvirzīto mērķi, tiek izvirzīti trīs uzdevumi. Pirmkārt, atklāt faktiskos vēsturiskos apstākļus, pamatojoties uz kuriem tika izveidots Ruandas tribunāls. Otrkārt, aprakstīt Ruandas tribunāla veidošanas un funkcionēšanas tiesisko pamatu. Treškārt, apskatīt vienu Ruandas tribunāla spriedumu, lai atklātu Ruandas tribunāla kompetences īstenošanu faktisko apstākļu kontekstā. Referāta struktūra tiek veidota atbilstoši izvirzītajiem uzdevumiem. Referāta pirmajā nodaļā tiks atklāti fakti par Ruandas genocīdu un tā priekšvēsturi. Referāta otrajā nodaļā tiks raksturots Ruandas tribunāla izveidošanas un funkcionēšanas tiesiskais regulējums, kompetence. Referāta trešajā nodaļā tiks apskatīts referāta autora izvēlēts Ruandas tribunāla spriedums, lai atklātu Ruandas tribunāla kompetences realizēšanas aspektus. Referāta nobeigumā izdarīti secinājumi. Lai izpildītu referātā izvirzītos uzdevumus, referāta izstrādē tiks izmantota zinātniskā literatūra, tiesību zinātnieku un citu autoru publikācijas, vērtējumi, kuros atspoguļota Ruandas tribunāla darbība, kā arī Ruandas tribunāla statūti.
