-
Ilgtspējīgās attīstības koncepcija
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Ilgtspējīgas attīstības aizsākumi | 5 |
| 2. | Ilgtspējīgas attīstības pamatprincipi | 6 |
| 3. | Ilgtspējīgas attīstības īstenošana | 8 |
| 4. | Ilgtspējīga attīstība Latvijā | 8 |
| Literatūra un avoti | 9 | |
| Pielikumi | 10 |
3.Ilgtspējīgas attīstības īstenošana
2002. gadā Johannensburgā notika apspriede “10 gadi pēc Rio”, kurā apsprieda programmas “Agenda 21” sekmes. Secināja, ka10 gadu laikā programma nav īstenota, jo pietrūcis līdzekļu, politiskās gribas, rīcība bijusi par maz koordinēta un ir turpinātas ilgtnespējīgas darbības. Tomēr koncepcija joprojām ir ietekmīga un ilglaicīga vīzija saglabājas. [3, 592]
ASV ilgtspējīgai attīstībai valstiski netiek pievērsta tik liela nozīme. Eiropas Savienībā kopš 1992. gada tā tiek iedzīvināta kopējā politikā un nozarēs.
4. Ilgtspējīga attīstība Latvijā
Latvijā koordinātā un sistemātiskā veidā līdzsvarota attīstība ir pašos pirmsākumos. Virzieni galveno problēmu risināšanai 2002. gadā ir noteikti “Latvijas ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnēs”.Tie ir tieši atvasināti no programmas “Agenda 21”. Dokumentā nav noteiktu reālu termiņu mērķu sasniegšanai, tāpēc šis dokuments praktiski ir nesaistošs.
Precīzāki mērķi ir noteikti Latvijas Tūkstošgades attīstības mērķos(2004). Kvantitatīvāku Latvijas attīstības raksturojumu sniedz “ Latvijas ilgtspējīgas attīstības indikatoru pārskats, 2003”, kurā ir apvienoti dažādi vides, ekonomikas un sociāli rādītāji. Latvijas situāciju raksturo ekoloģiskās pēdas nospiedums. Vidēji tas nedrīkstētu būt lielāks par 1,7 hektāriem. Latvijā šajā pētījumā ir vidēji 3,43 hektāri uz iedzīvotāja un 34. vietā pasaulē [3,595]
…
1987. gadā ANO Vides un attīstības komisijas ziņojumā teikts: “ Ilgtspējīga attīstība ir attīstība, kas apmierina pašreizējās paaudzes vajadzības, neradot draudus nākamajām paaudzēm apmierināt to vajadzības.” [3, 588] Divdesmitā gadsimta norises liecina, ka cilvēka nelabvēlīgā ietekme uz vidi - rūpnieciskās un lauksaimnieciskās ražošanas pieaugums, sadzīves atkritumu uzkrāšanās – var padarīt cilvēka dzīves vidi par neizmantojamu, kā arī var novest pie visai straujas resursu izsmelšanas. Var tikt ietekmēta veselība ne tikai tiem cilvēkiem, kas dzīvo uz Zemes pašlaik, bet arī viņu pēcnācējiem. Ietekmēti var būt citi dzīvie organismi, atmosfēra, biosfēra, uz Zemes noritošo procesu kopums. Izvēloties jebkuru sabiedrības attīstības modeli, jāņem vērā ne tikai nepieciešamība optimizēt ekonomisko attīstību un sociālo sistēmu, bet arī ietekmes uz vidi. Tātad, jebkuram attīstības modelim jānodrošina ekonomikas, sabiedrības un vides sfēru ilgtspējība laikā un telpā.
