• Pāreja no demokrātijas uz autoritārismu Eiropā. 1934.g. 15.maija apvērsums. Latvijas Republikas iekšpolitikas un starptautiskais stāvoklis 30.gadu otrajā pusē

     

    Konspekts4 Politika, Vēsture, kultūra

Vērtējums:
Publicēts: 10.05.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Pāreja no demokrātijas uz autoritārismu Eiropā. 1934.g. 15.maija apvērsums. Latv', 1.
  • Konspekts 'Pāreja no demokrātijas uz autoritārismu Eiropā. 1934.g. 15.maija apvērsums. Latv', 2.
  • Konspekts 'Pāreja no demokrātijas uz autoritārismu Eiropā. 1934.g. 15.maija apvērsums. Latv', 3.
  • Konspekts 'Pāreja no demokrātijas uz autoritārismu Eiropā. 1934.g. 15.maija apvērsums. Latv', 4.
  • Konspekts 'Pāreja no demokrātijas uz autoritārismu Eiropā. 1934.g. 15.maija apvērsums. Latv', 5.
Darba fragmentsAizvērt

Autoritāro režīmu izveidošanās pamatcēloņi Baltijas valstīs – ārpolitiskie un iekšpolitiskie cēloņi. Totalitārisma uzvara lielākājās Latvijas kaimiņzemēs lielā mērā ietekmēja arī Latvijas pāreju uz autoritārismu. Demokrātijas krīze Vācijā, Itālijā, Krievijā bija pārsviedušās uz citām zemēm un ierāvusi sevī arī Baltijas valstis. Tautu Savienības ietekme nemitīgi samazinājās.
Latvijā viens no autoritārā režīma rašānās iemesliem bija arī nepieļaut klaji fašistisku spēku nākšanu pie varas. Lielākā daļa Latvijas politiķu bija “uzauguši” Krievijas imperijas politikas ietekmē, tieši tādēļ lielākā politiķu daļa domāja impērijas laiku radikālās vai autoritārās kategorijās. Jaunā politiķu paaudze, kuru domugājiens bija līdzīgs Rietumvalstu poltiķiem, vēl nepaspēja iegūt ietekmi.
Liela ietekme bija sabiedrībā valdošajai neapmierinātībai. Bieža valdību maiņa, korupcija utt. lika domāt, ka valdība vairs nav spējīga veiksmīgi pārvaldīt valsti. Runāja, ka parlamemtu vajag padzīt, ka valsts pārvaldē ir nepieciešma “stingra roka”. Šādas runas sāka klīst ne tikai sabiedrībā, bet arī pašu politiķu starpā. Bija populārs teiciens “Saeima neiet.”…

Autora komentārsAtvērt
Atlants