Šajā darbā izvēlējos salīdzināt divus autorus, kas it kā tiek minēti, kā biheivioristu pārstāvji, bet atšķirība starp šiem abiem ir ļoti manāma un, pēc manām domām, apspriešanas vērta. Biheiviorisms nav no man pieņemamākajām teorijām, brīžiem man tā šķiet pat neadekvāta psiholoģijas zinātnei kā tādai. Iemesli tam ir, ka šīs teorijas pārstāvji cilvēku pilnībā nenovērtē – nepieļauj apziņu, kā psiholoģijas pētīšanas priekšmetu un uzskata, ka cilvēka psihiskās darbības ir novērojamas tikai uzvedībā. Tādu terminu lietošana, kā cilvēka brīvība, pašvērtējums un vispār kopumā cilvēka iekšējā pasaule – jūtas, tiek noliegtas kā pētīšanas priekšmets. Bet no otras puses var minēt, ka biheiviorisms ir objektīvo pētījumu rosinātāji, kas ir ļoti nozīmīgi psiholoģijai. Pēc biheivioristu domām, psiholoģijas uzdevums ir objektīvisms (novērojumos) un tās mērķis paredzēt un pārvaldīt cilvēka uzvedību. Tāds novērojuma veids kā introspekcija, tiek pilnībā noliekts. Šajā teorijā var rast arī vairākus pozitīvus aspektus.…
