Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 25.06.2015.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'K.Levī-Strosa darba "Structural Anthropology" analīze', 1.
  • Referāts 'K.Levī-Strosa darba "Structural Anthropology" analīze', 2.
  • Referāts 'K.Levī-Strosa darba "Structural Anthropology" analīze', 3.
  • Referāts 'K.Levī-Strosa darba "Structural Anthropology" analīze', 4.
  • Referāts 'K.Levī-Strosa darba "Structural Anthropology" analīze', 5.
  • Referāts 'K.Levī-Strosa darba "Structural Anthropology" analīze', 6.
  • Referāts 'K.Levī-Strosa darba "Structural Anthropology" analīze', 7.
  • Referāts 'K.Levī-Strosa darba "Structural Anthropology" analīze', 8.
  • Referāts 'K.Levī-Strosa darba "Structural Anthropology" analīze', 9.
  • Referāts 'K.Levī-Strosa darba "Structural Anthropology" analīze', 10.
  • Referāts 'K.Levī-Strosa darba "Structural Anthropology" analīze', 11.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Darba „Structural anthropology” galvenās idejas un vadlīnijas    4
2.  Darba „Structural anthropology” trūkumi, neskaidrības un kritika    7
  Secinājumi    9
  Izmantotā literatūra un avoti    10
Darba fragmentsAizvērt

SECINĀJUMI
1. Jāsecina, ka darbā „Structural anthropology” Klodes Levī-Stross pauž strukturālisma idejas, kuras pauž tādās tēmās kā valoda, sociālās organizācijas, maģija un reliģija un māksla.
2. Tiek secināts, ka K.Levī-Stross pēta dažādus objektus, kurus apskata saistībā ar citām struktūrām, līdz ar to jāsecina, ka autors ir pret pētāmo objektu izolētību, bet tajā pašā laikā liek uzsvaru uz savstarpējām objektu attiecībām.
3. Jāsecina, ka K.Levī-Stross kā galveno attiecību veidu strukturālisma ietvaros šajā darbā izvirza bināro opozīciju, jo vairākkārt autors apskata dažādus pretmetus un to sadarbību.
4. Jāsecina, ka, saskaņā ar Levī-Strosa paustajām idejām, strukturālisms top uz lingvistikas un semiotikas pamata, līdz ar to autors darbā pastiprinātu uzmanību pievērš valodas jautājumam, kā arī uzsver nepieciešamību pēc lielākas sadarbības starp valodas pētniekiem un antropologiem.
5. K.Levī-Stross īpaši pievēršas mīta izpratnei, un no darba var secināt, ka autors mītu uztver kā kaut ko konservatīvu un nemainīgu, bet senajās kultūrās, mīta nozīme ir liela, jo mīti radīja esamības drošības pamatojumu, kā arī sniedza rīcības priekšstatus ikdienas dzīvē. Vienlaikus jāsecina, ka K.Levī-Stross uzsver nepieciešamību pētīt senās kultūras, jo tās vislabāk ļauj apskatīt mīta nozīmi un uztveri.
6. Kopumā jāsecina, ka šajā darbā K.Levī-Stross uzsver strukturālisma nozīmi un nepieciešamību, īpaši antropoloģijā, līdz ar to darba ietvaros vēršas pret citām metodēm, un kritizē dažādus izpētes paņēmienus. Piemēram, K.Levī-Stross uzskata, ka antropoloģija pagātnē ir cietusi no pārmērīgi daudz empīrisma, kā arī viņš vēršas pret patvaļīgu evolucionisma interpretāciju.

Atlants