Uztura līgums ir līgums, ar kuru viena puse nodod otrai naudā vai graudā kādu mantisku vērtību, par ko otra puse tai dod uzturu, kamēr uztura ņēmējs dzīvo, ja vien par šā pienākuma ilgumu nav norunāts citādi.
Uztura līgumu var slēgt katra rīcībspējīga persona, ja tā ir pilngadīga, un likums no tās neprasa arī noteiktus ienākumus, tāpēc to neesamība nav šķērslis uztura līguma noslēgšanai.
Uztura līgums paredz uztura ņēmēja mantas nodošanu uztura devējam līguma noslēgšanas brīdī. Tādējādi šī nodotā manta vairs nepieder uztura ņēmējam un neietilpst uztura ņēmēja kopējā mantojumā- viņa mantinieki uz to pretendēt nevar.…
