Savā darbā es analizēju zēnu, viņa vārds ir Aleks (ētisku pārsvērumu dēļ vārds ir samainīts). Viņam ir 12 gadi, bet pēc mēneša jau būs 13 un viņš mācas sestajā klasē.
Puisis dzīvo kopā ar māti un patēvu. Tēvs aizgāja no ģimenes kad viņam bija četri gadi un pēc tam viņu attiecības pilnīgi pārtraucās. Tas notiek pēc tēva vēlēšanās un saskaņā ar to zēns uzskata, ka viņam nav tēva.
Ar māti viņam ir normālas attiecības, bet tomēr viņi bieži strīdas par viņas agresiju pret patēvu un sliktu uzvedību skolā. Jo patēvu viņš uztver, kā svešu cilvēku un attiecības ar viņu ir vairāk materiālas un formālas, bet kopā viņi dzīvo jau 5 gadus.
Aleks sekmīgi pabeidza piekto klasi, vidēja atzīme viņam ir apmērām 6 balles. Skolotāji viņu raksturo, kā zēnu, kurš spējīgs ļoti labi mācīties, bet viņa uzvedība kaitina viņam.
Stundās viņš bieži sarunājas ar pārējiem skolēniem un novērš viņu uzmanību. Arī var „noraut” stundu, un aiziet no klases ,ja viņš nav apmierināts ar kaut ko, un ja pat viņam ir saprotams, ka viņam nav taisnība. Pēc tām viņš atnāk uz konsultāciju- atvainojas un vienmēr labi nokārto savu atzīmi.…
