Manā uztverē šis Nīčes darbs ir samērā sarežģīts – tieši tā izprašanas ziņā. Lai varētu pareizi izsekot autora domu gaitai, ir jābūt visai labai orientācijai grieķu kultūrā, kā arī to pasaules un reliģijas uztverē. Par Nīči laikam varētu teikt Lesinga vārdiem, ka viņam ir mīļāka patiesības meklēšana, nevis patiesība pati.
Grieķu dievi Apolons un Dionīss – kāds tiem būtu sakars ar mūziku un traģēdiju? Mēģināšu to interpretēt, kā pasaules uztveres dažādību, kultūras, filozofijas un domāšanas izpratni. Un galvenais jau dažādību starp šo divu transcendentālo būtību izpratnēm un cilvēciskās domas pievēršanos tām. Dionīskais ir saistīts ar pirmsākumu, kas ir raksturīgs agrīnajai Grieķu kultūrai. Tajā dominē mistērijas, kulta ceremonijas, kurām raksturīga orģistiska jautrība, dzīves apliecināšana un saplūšana vienā veselumā ar dabu. …
