Mediju konstruētā realitāte nav tā pati realitāte, kas īstenībā. Ne visu, ko medijs vēlās, tas var atspoguļot, jo ne viss ir atļauts izlikt publiskai pieejamībai. Īpaši smalka un niansēta problēma ir vardarbības robežas noteikšana, kurā drīkstētu/nedrīkstētu iejaukties speciālisti, jo vēl aizvien dažādu nozaru speciālistiem atšķiras izpratne par vardarbību pret bērnu, un bieži vardarbība tiek uzskatīta par ģimenes lietu.
Kriminālās statistikas dati LR Iekšlietu ministrijas informācijas centra mājas lapā (www.ic.iem.gov.lv) par policijā ziņotajiem gadījumiem, kad reģistrēta cietsirdība un vardarbība pret nepilngadīgajiem, liecina, ka 2005. gadā tika reģistrēti 215, 2006. gadā – 154, 2007. gadā – 117, 2008. gadā – 146 cietsirdības un vardarbības gadījumi pret bērniem. Savukārt ar dažāda veida seksuālu vardarbību pret nepilngadīgo 2005. gadā bijuši saistīti 454 gadījumi, 2006. gadā – 165 gadījumi, 2007. gadā – 351 gadījumi, 2008. gadā – 305 gadījumi, 2009. gadā – 154 gadījumi, bet 2010. gadā – 125 gadījumi. No šiem statistikas datiem varam saprast to, ka cietsirdības un vardarbības gadījumu skaits pret bērniem no 2005. gada līdz 2008. gadam ir mazinājies, un arī dažādu veida seksuālo vardarbību skaits no 2005. gada līdz 2010. gadam ir skaitliski sarucis, taču skaits abās šajās vardarbības izpausmēs joprojām priekš Latvijas ir liels, un jāņem vērā, ka ne visi vardarbības gadījumi tiek atklāti. …
