Vērtējums:
Publicēts: 19.03.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Prezentācija 'Ogles', 1.
  • Prezentācija 'Ogles', 2.
  • Prezentācija 'Ogles', 3.
  • Prezentācija 'Ogles', 4.
  • Prezentācija 'Ogles', 5.
  • Prezentācija 'Ogles', 6.
  • Prezentācija 'Ogles', 7.
  • Prezentācija 'Ogles', 8.
  • Prezentācija 'Ogles', 9.
  • Prezentācija 'Ogles', 10.
  • Prezentācija 'Ogles', 11.
  • Prezentācija 'Ogles', 12.
Darba fragmentsAizvērt

OGĻRŪPNIECĪBA
Ieņem trešo vietu kā enerģijas avots no cietajiem kurināmajiem
Cietā kurināmā veidi:
akmeņogles
brūnogles
kūdra
degslānekļi
OGĻRŪPNIECĪBAS PRODUKTI
Kūdrai kā kurināmajam ir nozīme dažās ziemeļu valstīs – Somijā, Zviedrijā -, arī Krievijā, bet pasaulē kopumā tās loma ir neliela.
Degslānekļus kā kurināmo plaši izmanto Igaunijas elektrostacijās.
Akmeņogles un brūnogles veido kurināmā resursu lielāko daļu.
OGĻU IZCELŠANĀS
Ogļu izcelsmes avots ir seno augu atliekas, kuru galvenās sastāvdaļas ir lignīns un celuloze (60-70%) ar nelielu olbaltumvielu, eļļu, tauku, sveķu un vasku piemaisījumu.
Ogļu veidošanās procesam ir divas fāzes.
OGĻU VEIDOŠANĀS FĀZES
Ģeoķīmiskajā fāzē galvenā loma ir tektoniskajiem procesiem, kuru rezultātā daļēji pārveidotās augu atliekas nonāk Zemes dzīlēs liela spiediena un augstas temperatūras apstākļos un te zaudē gaistošos komponentus– ūdeņradi, skābekli, slāpekli - , bagātinās ar tīro oglekli.…

Atlants