Māršals Makluens ir labi atpazīstama personība, mācībās par populāro kultūru, vēršot uzmanību uz viņa interesanto un ekscentrisko stilu un izaicinošajām idejām.
Viņa pati pamata hipotēze ir, ka cilvēks adaptējās savā apkārtējā vidē caur noteiktu nozīmes līdzsvaru un proporciju. Primārais paņēmiens šķirojot pēc periodiem izdibina detalizētu nozīmes proporciju, tādā veidā ietekmējot uztveri. Makluens redz katru paņēmienu kā dažu cilvēku spēju paplašinājumu, pārspīlējot nozīmi.
Gūtenberga periods prasa jaunu nozīmes proporciju, tieši tām dominējošajām zīmēm.
Semiotika. Šī ir pavisam atšķirīga mediju struktūras teorija. Makluens māca, ka mediju formas pašas izraisa primāro sadursmi masu komunikācijā, semiotika rada strauju sadalīšanos starp veidu un tā saturu. Priekš semiotikas satura temats saskan, un saturs ir atkarīgs no lasītāja apkopojuma. …
