Katra valsts veic tirdzniecības un investīciju darījumus, tādejādi kapitāls pārplūst no vienas nozares citā, no vienas valsts otrā, tādēļ veidojas mijiedarbība. Zinot to, ka katrai valstij ir sava naudas vienība, tamdēļ ir nepieciešamība noteikt savstarpējo maiņas kursu, kā arī izvēlēties realizējam valūtas režīmu.
Valūtas tirgus stabilitāte ir labvēlīga gan biznesam, gan valstu ekonomikas sistēmām. Tā ļauj prognozēt nākotni un plānot ilgākā laika periodā, kas savukārt palielina biznesa stabilitāti un samazina valūtas riskus.
Zelta standarts
19. un 20. gadsimta sākumā valūtas apmaiņa notika, balstoties uz Zelta Standartu. Zelta rezerves katra valsts fiksēja savā valūtā un garantēja iespēju apmainīt pret zeltu. Apmaiņas kursu noteica, salīdzinot valūtu un zelta rezerves. Tātad šis valūtas tirgus nebija izdevīgs darījumu veikšanai, tāpēc, ka zelta rezerves valūtā praktiski nemainījās. Lēno attīstības tempu dēļ pirms tam nebija pilnveidojusies telekomunikāciju sistēma, un līdz ar to cits valūtas kursu noteikšanas mehānisms nevarēja pastāvēt.…
