Cilvēku parādīšanās uz planētas un viņa evolucionārā pilnveidošanās saskatāma arī vieglatlētikas vēstures sākuma stadijā. Iešana- soļošana, skriešana, lēkšana par šļērliem, metot priekšmetus uz zvēru medībās, dažādos karos- kā apsteigt, pārsteigt pretinieku. Ja zvērs, pretinieks nenonāvēs, aizstāvoties, indivīdu, būt “pozitīvs”.
Manuprāt, jau gadu tūkstošiem ilgi cilvēki vēlējās pārbaidīt savus spēku, ātrumā un meistarībā un sacensties ar citiem, šim nolūkam organizējot dažādas sacensības. Pirmās zināmās olimpiskās spēles notika 776.gadā p. m. ē. Senajā Grieķijā Olimpijas pilsētā. Vairāk nekā 1000gadus tās notika ik pa četri gadiem, līdz Romas imperators tās aizliedza.19. gadsimta beigās sporta pasākumi tika rīkoti arvien biežāk un arvien lielāku atbalstu guva ideja par olimpisko spēļu atjaunošanu to bijušajā veidolā. Šī kustība kļuva par pamatu pirmo vasaras ziemas olimpisko spēļu organizēšanu.
Sporta vēsturnieki uzskata, ka mūsdienu vieglatlētiku kā sporta veidu vajadzētu uzskatīt no 1837.g., kad Regbija (Anglija) pilsētā kādas koledžas audzēkņi skrējuši 2 km. Vēlāk sacensību programma iekļāvusi īso distanču skriešanu, skriešanu ar šķēršļiem, smaguma mešanu. 1851.g. sacensībās bija jau tāllēkšana, augstlēkšana. 1864.g. notikušas Eiropā pirmās sacensības starp Kembridžas un Oksfordas universitātēm. 1880.g. tika apstiprināta Anglijas vieglatlētikas asociācija. …
