Nodarbinātība ir viena no ekonomikas pamatproblēmām, kas izraisa arī plašu sociālo un politisko rezonansi. Nodarbinātības problēma aktualizēšana ir bijusi nozīmīgi vienmēr, jo bezdarbs pastāv visās brīvās ekonomikas valstīs. Bezdarbs un darba roku trūkums vienlaikus – tas šobrīd piemeklējis Latviju. Pirms iestāšanās Eiropas Savienībā domāja, ka brīvais darbaspēks ieplūdīs Latvijā, kas apdraudēs nāciju un ka trūks darba vietu. Šķiet tagad būtu jāuztraucas par pretējo: no Latvijas ir izbraukuši tik daudz darba meklētāju, un tik daudz trūkst strādājošo, ka tas var apdraudēt nācijas attīstību.
Manuprāt, bezdarba galvenais cēlonis kopumā ir darba meklētāju nespēja piedāvāt darba tirgum pieprasītā veida un atbilstošas kvalitātes darba spējas.
Šo iemeslu dēļ ir nepieciešams prognozēt attiecīgos procesus – bezdarbnieku skaitu prognozēšana atkarīgā no izglītības līmeņa un darba pieredzes. Darbā analizēšu bezdarbnieku skaitu Latvijā.
Darba uzdevumu veikšu, balstoties uz prognozēšanas etapiem- pirmsprognozēšanas etapu, retrospekciju, prognozēšanas diagnozi, prospekciju, prognožu verifikāciju. …
