Vārds “metode” ir cēlies no grieķu vārda methodes un nozīmē – ceļš, pa kuru iet.
Pedagoģiskajā literatūrā mācību metode definēta dažādi, tomēr definīcijās izpaužas divi galvenie uzskati par metodes būtību. Viens ir uzskats par metodi kā mācību darbā lietoto paņēmienu kopumu, cits– par metodi kā ceļu vai skolotāja un skolnieka rīcības raksturojumu izvirzītu mērķu sasniegšanai. V.Zelmanis metodi definē “Ar mācību metodi saprotam skolotāja un skolēnu didaktiskās sabiedrības paņēmienu sistēmu , ar kuras palīdzību skolēni apgūst jaunas zināšanas, prasmes un iemaņas, vienlaikus attīstot arī savas izziņas spējas.” vai “Par metodi sauc skolotāja un skolēnu savstarpēji saistītu sadarbības paņēmienu sistēmu, kura vērsta uz izglītošanas, audzināšanas un attīstības uzdevumu risināšanu mācību procesā.” ( Žukovs 1998.g. )
Niepieciešams radīt vidi, kas prasa jauniešu garīgo aktivitāti, veicina patstāvīgu un atbildīgu mācīšanos. To var panākt, izvēloties atbilstošas metodes – projekta, pētnieciskās, interaktīvās. Skolotājam jābūt gatavam improvizēt dažādu metožu ietvaros, jo rezultātu iegūs, ja katru metodi izmantos īstajā laikā un vietā. Metožu izvēle ir atkarīga no skolēnu vajadzībām, sagatavotības līmeņa, spējām un mācību mērķa. …
