Grāmatā “Real Time:Instantaneity and the Photograpyc Imiginary” autore Mērija Anna Doane uzskata, ka fotogrāfija kustībā reprezentē reizē brīdi, pirms šī kustība ir pabeigta un brīdī, kad šī darbība jau sen ir notikusi . Arī manā darbu sērijā ir iekļauta kustība. Zinu, ka labu un acīm baudāmu attēlu kustībā nofotografēt nav nemaz tik vienkārši, taču gadās arī tādi brīži, kad tas izdodas pavisam nejauši. Fotogrāfijās, kurās ir novērojama kustība un izplūdušas kontūras, manuprāt, ir iemūžinās kaut kas īpašs un noslēpumains. Katrs skatītājs tajā var saskatīt ko citu un interpretēt to dažādāk.
Veidojot savu foto stāstu, es centos piekopt Henrija Kārteta Bressona principu – notver fragmentu no realitātes. Fotogrāfija spēj piefiksēt tiešo momentu. Mēs tikai spēlējamies ar lietām, kuras pazūd, un, kad tās pazūd, nav iespējams tās atgriezt atpakaļ . Kaut arī netīšām notiek šī spēlēšanās ar fotogrāfijām, tomēr tādā veidā mēs piefiksējam tagadni.
Jāpiekrīt Džona Bergera teiktajam, ka fotogrāfija spēj mums likt sajust to, ko jūt iemūžinātie - rada izpratni par to, kas notiek patiesībā. Ceru, ka ar savu izveidoto fotogrāfiju sēriju esmu sasniegusi savu mērķi.
…
