Nacionālais jautājums.
Ap šo problēmu savulaik bija salauzts ne mazums šķēpu, arī šodien turpinās asas diskusijas. Es uzskatu ka pastāvoša kārtība – valsts sašķeltība latviešos un krievos, plašākā nozīmē krievvalodīgos, ar atsevišķām valodas telpām plašsaziņas līdzekļos, mazākumtautību integrācija uz masu kultūras pamata, tas viss noved pie tā, ka latvieši nesaprot krievus, bet krievi – latviešus. Šeit ir vajadzīgs kāds cits, atšķirīgs no jau piedāvātiem, risinājums. Un tām jābūt Zālmaņa cienīgam problēmas risinājumam, kad neviens nejustos apvainots. Es ieteiktu eksperimentāli pārskatīt mazākumtautību izglītības standartus, kaut vai daļēji atgriežoties pie Pirmā Republikā pastāvējušas normas par minoritāšu tiesībām iegūt izglītību dzimtajā valodā. Vēl viens konstruktīvs priekšlikums – lai katra Latvijā dzīvojoša tauta, kura, protams to gribēs, izveidotu savu biedrību.
…
