1.Strāvu magnētiskā mijiedarbība. Strāvas kontūrs magnētiskā laukā. Magnētiskā lauka indukcija. Strāvu mijiedarbību sauc par magnētisko mijiedarbību. Tā pastāv starp elektriski lādētām daļiņām, kuras izraudzītajā atskaites sistēmā atrodas kustībā, kā papildu mijiedarbība vēl bez elektrostatiskās mijiedarbības starp tām pašām daļiņām, ja tās dotajā atskaites sistēmā ir nekustīgas. Lauku, kas eksistē telpā ap elektrisko līdzstrāvu sauc par magnētisko lauku. To raksturo: 1)Lauka indukcija B,[B]=1T(tesla) 2)Lauka intensitāte H,[H]=1A/m H=B/μ0μ (uz H un B – bultiņas!) μ0=4π*10-7N/A2 ≈12,57*10-7N/A2 μ-magnētiskā caurlaidība (raksturo vides īpašības). Ja magnētiskajā laukā ienes kontūru, pa kuru plūst strāva, un kontūrs var brīvi griezties, tas orientējas un ieņem stabilu līdzsvara stāvokli.
Lai kontūru izvirzītu no līdzsvara stāvokļa par leņķi, tam jāpieliek noteiks spēks. Uz kontūru, ja tas izvirzīts no līdzsvara stāvokļa par, magn. lauks darbojas ar spēka momentu M (→), kas cenšas kontūru atgriezt līdzsvara stāvoklī. M=BISsinα, kur I-strāva kontūrā; S-kontūra laukums;-novirzes leņķis; B-magnētiskā lauka indukcija. I, S, n(→) ir saistīti ar strāvas kontūru, tāpēc to vietā kontūra raksturošanai lieto vektoru pm, ko sauc par strāvas kontūra magnētisko momentu.…
