Enerģija ir fiziskas sistēmas spēja paveikt darbu. Izšķir enerģiju, kas saistīta ar kustību, jeb kinētisko enerģiju un enerģiju, kas saistīta ar pozīciju, jeb potenciālo enerģiju. Enerģija izpaužas fiziskas sistēmas īpašību maiņā. Viens no būtiskākajiem ar enerģiju saistītajiem fizikas likumiem ir enerģijas nezūdamības likums. Plašākā uztverē ar enerģiju apzīmē arī citus enerģijas veidus. Labs piemērs ir elektriskā enerģija un tās pārvērtības. To var iegūt no mehāniskās enerģijas ar ģeneratora palīdzību vai arī no ķīmiskās enerģijas (ar galvaniskā elementa vai akumulatora palīdzību). Savukārt no elektriskās enerģijas var iegūt citus enerģijas veidus- mehānisko (ar elektromotoru), ķīmisko (uzlādējot akumulatoru vai veicot elektrolīzi), gaismu (ar spuldzi), siltumu (kas izdalās jebkurā elektriskajā slodzē- pretestībā).
Ir sastopamas dažādas enerģijas formas, šīs enerģijas formas var pārvērsties viena otrā.
Par kinētisko enerģiju sauc enerģiju, kuru nosaka ķermeņa mehāniskā kustība un kuru mērī ar darbu, ko ķermenis var pastrādāt, līdz tas pilnīgi apstājas. Tā, piemēram, lidojošai lodei piemīt kinētiskā enerģija.
Kustībā esošam ķermenim piemīt kinētiskā enerģija. Pieaugot kustības ātrumam palielinās kinētiskā enerģija. …
