Ir zināms, ka mājdzīvnieki spēj dāvāt cilvēkiem ne tikai prieka pilnu saskarsmi, bet arī palīdz pārvarēt vientulību, stresu un pat izārstēt dažas slimības. Pagājušā gadsimta vidū sākās pirmie pētniecības darbi, skaidrojot, kādu iespaidu uz dažādām slimībām atstāj dzīvnieku klātbūtne, taču ārstnieciskais efekts saskarsmē ar dzīvniekiem tika konstatēts vēl Hipokrāta laikā. Koncepcija „Terapija ar dzīvnieku palīdzību”, ko dēvē arī par petterapiju, zooterapiju vai animaterapiju, tika formulēta pagājušā gadsimta 60. gados, kad bērnu psihologs Boriss Levinsons (ASV) pievērsa uzmanību tam, cik pozitīvi mazie pacienti reaģē uz suni, kurš vizīšu laikā uzturējās uzgaidāmajā telpā.
Petterapija spēj darīt brīnumus un palīdzēt atveseļoties gan bērniem, gan pieaugušajiem. Pastāv dažādi petterapijas veidi: reitterapija - ārstēšana ar zirga palīdzību, delfīnterapija - ārstēšana ar delfīna palīdzību, kanisterapija - ārstēšana ar suņa palīdzību, felinoterapija - ārstēšana ar kaķa palīdzību, Krievijā ir arī savs „nou-hau” - roņu terapija. Vairumā Eiropas valstīs, Amerikā un Krievijā, ir izplatīti gandrīz visi petterapijas veidi, savukārt, Latvijā pagaidām tiek pārstāvēti 2 veidi - reitterapija un kanisterapija.
Praktiskā petterapija tiek realizēta dažādajos medicīnas centros un tās galvenais mērķis ir rehabilitācija invalīdiem un bērniem ar garīgajiem traucējumiem. Kanisterapija ir īpaši efektīva, lai ārstētu autismu un garīgo atpalicību, reitterapija - bērniem ar cerebrālo trieku, un lai novērstu traumu un insulta radītās sekas. …
