Secinājumi
Vērojot un vadot dažādas aktivitātes secināju, ka bērni ir diezgan draudzīgi, dalās ar mantām, cenšas visu aiz sevis novākt beidzot spēlēties, bērni bija pieklājīgi un atsaucīgi. Centās iesaistīt mani individuālos rotaļāšanās procesos, kuros es protam iesaistījos, bērni ļoti palīdzēja man
iejusties, protam arī audzinātājas. Bija reizes, ka bērni bija tik skaļi, ka audzinātājai vajadzēja apsaukt bērnus, bet protams kur gan tā negadās.
Cik es pamanīju, grupiņā bija tikai viens bērns, kurš pa reizei izdarīja kādam pāri, protams uzreiz bija runāšana ar viņu. Prakses laikā, bieži vien bija novērojama palīdzība bērnu starpā, ja otram, kas neizdevās. Visi bērni bija ļoti atsaucīgi, mani pieņēma. Katrs bērns bija diezgan atšķirīgs, pie katra bērna vajadzēja pieiet citādāk, lai viņu izprastu, un izveidotu kontaktu ar viņu. Manuprāt es prakses laikā ieguvu ne tikai zināšanas un iemaņas, bet arī kaut ko bērni aizguva no manis. Bērni uztvēra mani kā audzinātāju, arī sauca par audzinātāju, kas bija ļoti patīkami. Pašā pirmajā dienā, kad ierados grupiņā, biju nepatīkamas domas ieņēmusi galvā, domāju, ka bērni mani nepieņems, ka tur neiederēšos, ka nespēšu viņus
uzklausīt un saprast, bet es ļoti kļūdījos, bērni pilnībā respektēja mani, bija jauki un mīļi, patīkami bija pavadīt laiku ar viņiem. Ar bērniem uzlabojām gan savu vārdiņu rakstītprasmi, gan māku darboties ar šķērēm, prasmi līmēt. Prakses sākumā gan biju ļoti pielaidīga pret bērniem un
bija grūti uzturēt disciplīnu un kārtību, tomēr pirmās nedēļas beigās jau biju iedzīvojusies un bērni bija paklausīgāki, sāka mani respektēt pilnībā,
uztvēra kā audzinātāju.…
