Divdesmitā gadsimta sākumā ne viens vien autors Latvijā pievērsās noveļu rakstīšanai – par šī žanra aizsācēju uzskata Blaumani, kurš jau 19.gs. beigās iepazīstināja latviešus ar novelēm. Rakstnieki ātri saprata, cik šis žanrs pateicīgs, lai paustu domas, ko stāstos vai romānos atklāt bija grūtāk. Līdz ar to Blaumaņa pēdās sekoja ne vien A. Upīts, J. Ezeriņš un E. Ādamsons, bet arī citi – ievērojami un ne tik ievērojami – literāt. 20.gs. 20.,30. gados novelistikā bija manāms, ka ar šo darbu palīdzību galvenokārt tiek parādīti cilvēki ar uzmanības vērtiem raksturiem – gan negatīvā, gan pozitīvā nozīmē.…
