ANUBISS – pazemes dievs, mirušo aizbildnis. Anubisa svētais dzīvnieks bija melns šakālis vai suns. Attēloja kā vīrieti ar minēto dzīvnieku galvām. Anubiss piedalās aizkapa tiesā, kur viņa pienākums ir pasludināt mirušajam cilvēkam viņa ka (viens no svarīgākajiem priekšstatiem ēģiptiešu uzskatos par cilvēku, nāvi un aizkapa dzīvi; viens no elementiem, kas veido cilvēka būtību) tiesas spriedumu. Senie ēģiptieši atzina anubisu par mirušo mumifikācijas paražas ieviesēju, viņam bija liela nozīme apbedīšanas rituālā.
APOPS - milzīga čūska, pazemes būtne, tumsas un haosa iemiesojums; gaismas un kārtības aizstāvja – saules dieva Ra ienaidnieks. Ik nakti, kad Ra nakts laivā Mesketetē peld pa pazemes Nīlu, Apops izdzer upes ūdeņus, lai aizkavētu Ra braucienu. Tieši pusnaktī pretinieki tiekas divkaujā, Ra uzvar draudīgo ienaidnieku, piespiež viņu izvemt izdzerto ūdeni, un Ra turpina savu braucienu pretī jaunai dienai, gaismai un kārtībai.
BASTA – prieka un līksmības dieviete. Bastas svētais dzīvnieks bija kaķis. Bastu attēloja kā sievieti ar kaķa galvu. Par Bastas popularitāti Senajā Ēģiptē liecina gan paraža mumuficēt mirušos kaķus un apglabāt tos īpašā nekropolē Būbastijā, gan noteikums, ka kaķa nogalināšana ir smags un sodāms pārkāpums.
BESS – dievība, kuras galvenā funkcija bija ar savu neglītumu atbaidīt ļaunos spēkus, aizsargāt cilvēku un viņa mītni. Besu attēloja kā punduri ar līkām kājām, bārdainu, neglītu, grimasē izķēmotu seju. …
