-
Senā Grieķija
Keramika tulkojumā no grieķu valodas nozīmē māls. Grieķi pazina podnieku ripu jau ļoti sen tāpēc bija izstrādātas dažādas trauku formas – gan ikdienas lietošanai, gan apbedījumiem, gan kulta rituāliem.
Trīs osu hidrija.
Tā bija piemērota ūdens pārnēsāšanai, jo pilnu trauku, ja nepieciešams var nest divatā, bet tukšu novietot uz galvas un pieturēt aiz trešās osas.
Amfora.
Tajā varēja uzglabāt un transportēt vīnu. Tas noteica šo trauku dažādos izmērus, bet forma, laika gaitā attīstoties ieguva ļoti plastisku un elegantu veidolu.
Krāteris.
Platmalainos un lejasdaļā sašaurinātos krāteros vīnu sajauca ar ūdeni, jo dzert to neatšķaidītu neatbilda labā toņa prasībām.
Kiats.
Tas bija ļoti piemērots vīna pasmelšanai.
Kiliks.
To grieķi izmantoja kā dzeram trauku. Tas bija plats un lēzens.
Lekits.
Augstās un šaurās lekitas noderēja eļļas un dažādu smaržvielu uzglabāšanai, bet izmēros nelielās varēja piestiprināt pie jostas, lai, piemēram, pirms sacensībām ar eļļu ieziestu ķermeni.
Senie grieķi darināja arī ļoti liela izmēra amforas un lekitus, kas kalpojuši par kapu pieminekļiem, to augstums pārsniedza pusotru metru.
Pēc tradīcijas neatkarīgi no trauku lietojuma, tie visi tiek dēvēti par vāzēm.…
Trauki, apģērbi tajos laikos Keramika tulkojumā no grieķu valodas nozīmē māls. Grieķi pazina podnieku ripu jau ļoti sen tāpēc bija izstrādātas dažādas trauku formas – gan ikdienas lietošanai, gan apbedījumiem, gan kulta rituāliem. Trīs osu hidrija. Tā bija piemērota ūdens pārnēsāšanai, jo pilnu trauku, ja nepieciešams var nest divatā, bet tukšu novietot uz galvas un pieturēt aiz trešās osas. Amfora. Tajā varēja uzglabāt un transportēt vīnu. Tas noteica šo trauku dažādos izmērus, bet forma, laika gaitā attīstoties ieguva ļoti plastisku un elegantu veidolu. Krāteris. Platmalainos un lejasdaļā sašaurinātos krāteros vīnu sajauca ar ūdeni, jo dzert to neatšķaidītu neatbilda labā toņa prasībām. Kiats. Tas bija ļoti piemērots vīna pasmelšanai. Kiliks. To grieķi izmantoja kā dzeram trauku. Tas bija plats un lēzens. Lekits. Augstās un šaurās lekitas noderēja eļļas un dažādu smaržvielu uzglabāšanai, bet izmēros nelielās varēja piestiprināt pie jostas, lai, piemēram, pirms sacensībām ar eļļu ieziestu ķermeni. Senie grieķi darināja arī ļoti liela izmēra amforas un lekitus, kas kalpojuši par kapu pieminekļiem, to augstums pārsniedza pusotru metru. Pēc tradīcijas neatkarīgi no trauku lietojuma, tie visi tiek dēvēti par vāzēm.
