Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 20.05.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 9 vienības
Atsauces: Nav
Laikposms: 2000. - 2010. g.
  • Referāts 'Latvijas iekšzemes kopprodukta rādītāja analīze', 1.
  • Referāts 'Latvijas iekšzemes kopprodukta rādītāja analīze', 2.
  • Referāts 'Latvijas iekšzemes kopprodukta rādītāja analīze', 3.
  • Referāts 'Latvijas iekšzemes kopprodukta rādītāja analīze', 4.
  • Referāts 'Latvijas iekšzemes kopprodukta rādītāja analīze', 5.
  • Referāts 'Latvijas iekšzemes kopprodukta rādītāja analīze', 6.
  • Referāts 'Latvijas iekšzemes kopprodukta rādītāja analīze', 7.
  • Referāts 'Latvijas iekšzemes kopprodukta rādītāja analīze', 8.
  • Referāts 'Latvijas iekšzemes kopprodukta rādītāja analīze', 9.
Darba fragmentsAizvērt

Viens no galvenajiem makroekonomiskajiem rādītājiem, kas parāda valsts ekonomisko izaugsmi un līdz ar to arī iespējamo tautas attīstību ir iekšzemes kopprodukts (turpmāk IKP). Izanalizējot IKP attīstību, var daudz ko secināt par valsts šī brīža ekonomisko attīstību un arī par turpmākajām attīstības tendencēm. IKP izmanto, lai raksturotu valsts un tās reģionu ekonomiskās attīstības dinamiku, novērtētu atšķirības starp reģioniem un parādītu valsts līdzsvarotas attīstības problēmas. Šī darba mērķis ir apskatīt iekšzemes kopprodukta struktūru un rādītājus Latvijā.

IKP ir viens no korektākajiem preču un pakalpojumu izlaides rādītājiem ikvienā valstī. IKP ir gada laikā ražoto galaproduktu un pakalpojumu tirgus vērtība neatkarīgi no tā, vai ražošanā izmantoti valsts iedzīvotāju vai ārvalstnieku resursi. IKP izmanto arī kā starpvalstu ekonomiskajā līmeņa salīdzināšanas instrumentu. Tas perfektāk nekā nacionālais kopprodukts atspoguļo integrēto valsts ekonomisko izaugsmi. Nacionālais kopprodukts ir valsts iedzīvotāju gada laikā saražoto gala produktu un pakalpojumu ,ieskaitot ārzemēs saražoto, vērtība.
Pēc tirgus ekonomijas teorijas, IKP rodas šādās sfērās:
1. nefinansu organizācijās(jebkuros uzņēmumos, arī mājsaimniecībā) ražošanas un pakalpojumu sfērā;
2. bankās, krājaizdevumu sabiedrībās (ar savu pakalpojumu lauku);
3. valsts organizācijās, kas sniedz iedzīvotājiem dažāda rakstura pakalpojumus;
4. kultūras, izglītības iestādes, kas specifiskā formā „ražo” iedzīvotājiem pakalpojumus;
5. veselības aprūpē.
Ir arī tādas tautsaimniecības sfēras, kur neveidojas pievienotā vērtība un līdz ar to arī nevar runāt par IKP. Ekonomikā pazīst zināmu skaitu pārdales procesu, kur viens un tas pats lielums tiek pārdalīts. Dažkārt pat vairakkārt.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants