Manuprāt Eduarda Veidenbauma dzeju ietekmēja viņa dzīves ritums un tajā piedzīvotais – varmācība, necilvēcība, nevienlīdzība, netaisnība sabiedrībā. E.Veidenbaums vērsās pret savas tautas noliedzējiem, nacionālo jautājumu tendencēm un dzejniekiem kas pakļaujas laicīgajām prasībām un idejām. Lai arī viņš bija kluss un noslēdzies, E. Veidenbaums mācēja aizstāvēt savu viedokli un runāja tikai tad, kad bija stingri pārliecināts par to ko saka.
Dzejā ir izmantoti arī dažādi pantmēri. Veidenbauma dzejā iezīmējas ilgas pēc miera, dzīves baudīšana, pesimisms un dažādas pretrunas:
„Kā gulbji balti padebeši iet,
Tiem vēlētos es līdzi tālu skriet,
Tur tālumā, kur ziemas nepazīst,
Kur rozes mūžam zied un nenovīst.”
…
