• Vilhelms Vunts uzskatīja, ka runas filozofija galvenokārt balstās uz psiholoģijas pamatiem. „Mēs runājam, tādēļ mēs esam.”
• Vunta teorija sākas ar vienu no pamatelementiem komunikācijas – ar žestu.
• Vunts uzskatīja, ka žestu valoda nāk no prāta. Instinktīvas kustības var rasties pilnībā bez jebkādas saistības ar apkārtni. Taču žestu nozīmi nosaka sabiedrība. Сilvēka žesti ir atkarīgi no sabiedrības un vides, kurā viņš atrodas. Bez sabiedrības ietekmes žestiem nebūtu nekādas nozīmes.
• Pēc Vunta domām cilvēciskā domāšana un valoda vienmēr ir attīstījušās vienlaicīgi, un valoda kalpo kā domāšanas funkcija.
• Nozīme ir arī kontekstam, kādā žests vai emocijas tiek izteiktas. Piemēram, nopūtas var nozīmēt gan skumjas, gan prieku.
• Skaņu valoda atšķiras no žestu valodas ar to, ka žestus mēs tulkojam tā, kā mēs paši tos lietojam.
• Sekojot Vuntam, arī Jānis Endzelīns (1873–1961) skaidroja valodas izcelšanos gan ar dabas skaņu atdarināšanu, gan ar rašanos no izsauksmes vārdiem un žestiem.
…
