Es uzskatu, ka tikai ar savstarpēju cieņu, un vienlīdzīgām tiesībām mēs varam attīstīties, jo nemitīgi strīdi, pazemojumi, noniecināšana, kā jau praksē ir piedzīvots, ne pie kā laba nenoved, bet gan aizņem pārāk lielu mūsu dzīves daļu, kas arī ir no svara, jo neviens cilvēks nedzīvo mūžīgi zem šīs saules, respektīvi, es gribu teikt, ka tikai ar savstarpēju cieņu mēs varam kaut ko sasniegt, un šī cieņa nenokrīt no debesīm, bet gan tā ir jāmāca jau kopš pašas bērnības, jāiemācās atzīt savas kļūdas un kritizēt sevi, nevis uzspiest savu viedokli citiem. Jo tikai cilvēktiesību un savu līdzcilvēku cienīšana ir brīvības, taisnīguma un vispārēja miera balsts.…
