Ikviens vadības stils tieši skar vadītājam pakļautos darbiniekus. Viņi reaģē uz konkrētu vadības stilu. Katram vadītājam, protams, ir savs priekšstāts par vadības stilu. Un savs priekšstats par to ir arī darbiniekiem.
Konkrēts vadības stils gan reti izpaužas „tīrā” veidā. Atkarībā no situācijas bieži tiek izmantots vairāku stilu apvienojums. Turklāt nepastāv arī kāds viens universāls vadības stils, taču vislabākā vadības stila meklējumi turpinās. Efektīvi izmantots vadības stils, nenoliedzami, ietekmē attiecības ar darbiniekiem, organizācijas attīstību, gaisotni un darbu kopumā. Vadibas stilu tipoloģijai ir pievērsušies vairāki autori no 20.gadsimta 30.gadiem līdz pat mūsdienām.
Viena autoru grupa (K. Lipits, M. Forbergs, K. Birts u.c.) ir nosaukusi pamatā trīs vadibas stilus – autoritāro, demokrātisko un analitisko.
Cita zinatnieku grupa, ko pārstāv A. Godunovs un J. Hols, ir norādījusi, ka pastāv autoritārais, demokrātisko un liberālais vadības stils. J. Volkovs, klasificējot vadības stilus, min autoritāro koleģiālo un liberālo stilu, bet A. Kovaļevs – autoritāro, demokrātisko un neiejaukšanas stilu. A. Svencickis vēl nosaucis arī formālo vadības stilu.…
