Makroekonomika, mikroekonomika. Cenas un tirgi, tirgus struktūra. Pieprasījums, piedāvājums

Piedāvājuma likums nosaka, ja citi nosacījumi paliek nemainīgi, bet preces cena pieaug, tad tās piedāvātais daudzums arī palielinās un otrādi. Piedāvājumu ietekmē preces cena, ražošanas faktoru cenas, radniecīgu preču cenas, sagaidāmās cenas nākotnē, piegādātāju skaits un tehnoloģijas. Piedāvājuma cenas ietekmē ne tikai cenas, bet arī ārpuscenas faktori, ražošanas faktoru cenu izmaiņas, kas ietekmē uzņēmuma izmaksas, tehnoloģija, jo jaunāka un lielāka resursu atdeve palielinās ražošanas daudzums. Nodokļi un muitas tarifi, kas regulē peļņas lielumu, stimulē vai ierobežo ražošanu. Preces pieprasītais daudzums ir kādas preces vai pakalpojuma daudzums, ko patērētāji vēlas un ir spējīgi nopirkt par noteiktu cenu noteiktā laika periodā. Pieprasītais daudzums ir nevis nopirktais apjoms, bet cilvēku vēlēšanās un gatavība iegūt lietošanā noteiktu preci vai pakalpojumu par pieņemamu cenu, turklāt noteiktā laika periodā. Cilvēku vēlēšanos nopirkt preci vai pakalpojumu nosaka vairāki faktori: cena, radniecīgu preču cenas, ienākums, sagaidāmās cenas nākotnē, iedzīvotāju skaits, gaume12 .
Tirgū viena no galvenajām problēmām ir cenu veidošanās. Vieni cenu uzskata par preču un pakalpojumu novērtējumu naudā, citi par pircēju un pārdevēju attiecību, kam ir kvantitatīva noteiktība. Cenai piemīt vairākas funkcijas. Cena informē patērētāju, cik nepieciešams naudas, lai iegādātos preci, ražotājiem cenas informē par ražošanas izmaksām. Cenas ir kā motivējošs faktors ražotāju un patērētāju rīcībai tirgū. Ar cenas starpniecību iespējams ierobežot reto resursu patēriņu. Vairumam preču un pakalpojumu cenas nosaka piedāvājums un pieprasījums, kā arī konkurence. Valsts cenu veidošanos ietekmē ar normatīvajiem aktiem. Cīņai pret inflāciju un citām ekonomiskajām nedienām valsts izmanto fiskālo un monetāro politiku. Valsts nosaka fiksētās cenas dažādiem pakalpojumiem, tās var būt zemākas vai par augstākas nekā tirgū esošās, atkarībā no esošās situācijas un nepieciešamības. Zemākas cenas nosaka tiem produktiem, kam ir izdzīvošanas nodrošināšanas funkcijas, piemēram, pārtika, dzīvokļu īres maksa u.c..augstākas cenas par līdzsvara cenām valsts parasti nosaka kā minimālo darba algu un uzturot līmenī tirgū piegādātās lauksaimniecības produkcijas cenas13 .
…