Ilgu laiku tika kultivēta versija par divām it kā pilnīgi neatkarīgām būvmākslām – latviešu tautas koka celtniecību un no ārpuses ieviesto monumentālo arhitektūru. Latvijā viduslaiku arhitektūru ievieš svešzemju iekarotāji, tai ir mazs sakars ar vietējo iedzīvotāju kultūru. Par kādu vietējo arhitektūras skolu, virzienu vai tikai provinciālām īpatnībām šeit nevar būt ne runas. Par to liecina celtņu primitīvie plāni un parasti nemākulīgais izpildījums. Arī pastāvīgie kari nav ļāvuši Latvijā uzplaukt arhitektūrai. Celtņu tipi un formas ienāk no Eiropas nomales, kas pati uzņem lielās Rietumu arhitektūras ietekmes ar pussimts gadu nokavēšanos. Latvijā šīs ietekmes iekļūst vēl vēlāk. Tomēr var apgalvot, ka ikvienā no Latvijas celtnēm ir kaut kas savs, vietējs, kas tanī pašā laikā ir vispāreiropeiskajā kultūrā integrēts. Mūra celtniecības sākums Latvijā (ap 1200.g) sakrīt ar to laiku, kad Francijā jau pilnos ziedos plaukst lielās katedrāles un gotiskā ietekme sāk parādīties arī Austrumos.
Visvairāk to reprezentē baznīcas, tās, protams, salīdzinot ar tā laika kultūras centru arhitektūru ir niecīgas gan apmēru, gan mākslas vērtību ziņā, tomēr tās daudz sniedz kultūrvēsturiskā jomā.…
