Pēc savas pieredzes esmu saskāries ar slimību un maternitātes pabalstu. Ja nebūtu slimības pabalsta, es nesaņemtu naudu, vissvarīgākajā brīdī, kad tā slimam cilvēkam ir nepieciešama, tāpat maternitātes pabalsts bija liels atspaids jaunai ģimenei sagaidot pirmo mazuli. Ar pārējiem trim neesmu saskāries, bet manuprāt veciem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, valsts sociālā palīdzība ir dzīvības un nāves jautājums, jo nedz vecs cilvēks, nedz invalīds paši sevi nevar pilnvērtīgi aprūpēt. Tāpat arī bezdarbniekam, izmisuma situācijā ir nepieciešama palīdzība, un pirmām kārtām jau materiāls, lai nodrošinātu savas pamatvajadzības.
Secinājumi.
Tā kā likums “Par sociālo drošību” nosaka šādus pamatmērķus: 1) iespēju brīvi izvēlēties nodarbošanos un ar savu darbu nopelnīt dzīvei nepieciešamos līdzekļus; 2) vienādus priekšnoteikumus katra personības brīvai attīstībai; 3) ģimenes aizsardzību, atbalstīšanu un attīstību; 4) īpašu dzīves grūtību pārvarēšanu vai mazināšanu, sniedzot palīdzību un radot pašpalīdzības iespējas, visas šīs lietas mums var liegt piepildīt jau iepriekš minētie iemesli:vecums, invaliditāte, slimība, maternitāte un bezdars, uzskatu, ka bez sociālās apdrošināšānas programas pastāvēšanas, mēs dzīvotu sabiedrībā kur katrs cīnas tikai par sevi, cilvēki tiktu dalīti derīgos un nederīgos, un tas būtu pret jebkurām cilvēku pamattiesībām. Valsts, ar šo aizsardzības mehānismu, ir kā “lielā mamma” saviem bērniem, kuri ir nonākuši grūtībās.
…
