To var izskaidrot ar to, ka 1948. gadā tāds laulības veids pasaulē bija iedomājams tikai ļoti teorētiskā ziņā, jo lielā daļā pasaules valstu tajā laikā homoseksuālas aktivitātes bija krimināli sodāmas, tādēļ, domājams, nebija nepieciešamības laulības definīciju nostiprināt VCD, savukārt 2005. gadā, kad tika pieņemti iepriekš minētie Satversmes 110. panta grozījumi un kad dažās pasaules valstīs un valstu federālajos subjektos (Nīderlande, Beļģija, Spānija un daži ASV štati) viendzimuma laulības jau bija legalizētas, Latvijas likumdevējs centās aizsargāt tradicionālo laulības institūtu, proti, starp vīrieti un sievieti, ņemot vērā globālās tendence. Arī Satversmes 100. panta regulējums, kurā minēts cenzūras aizliegums, ir atšķirīgs no VCD, kurā cenzūras aizliegums nav pieminēts. To var izskaidrot ar to, ka deklarācijas pieņemšanas laikā, 1948. gadā, atsevišķās valstīs zināma cenzūra bija pieļaujama un īstenojama, ja valsts to uzskata par nepieciešamu savu pilsoņu tiesību aizsardzībai. Piemēram, Francijā attiecīgajā laika posmā bija stingra valdības kontrole pār radio un televīziju, protams, izņēmums nav arī Padomju Savienība un tās protektorāti (Ukrainas un Baltkrievijas PSR), kur cenzūra dažādās izpausmēs no valsts varas orgānus puses tika īstenota kā pašsaprotams process. …
