Tas viss liecina par to, ka, lai realizētu rokasgrāmatas vadlīnijas, ir nepieciešams to konkretizēt un pārstrādāt, lai atbilstošās institūcijas varētu adekvāti izpildīt vadlīnijas, kā arī uzlabot koordiniāciju starp institūcijām un ieinteresēto cilvēku grupām. Pētījumā izmantotā stratēģija ir koncentrēta uz populāciju ietekmēšanu. (Kanyesigye C, 2019)[5]
Tā kā lielākoties vietas, kur ir izplatīta ūdens nepietiekamības problēma, ir attīstības valstīs (ar zemiem vai vidējiem ienākumiem), daļa pasākumu, kas tiek veikti, lai pasargātu cilvēkus no saslimšanām, kas saistītas ar piesārņota ūdens izmantošanu, ir vietējo veselības aprūpes iestāžu informēšana un apmācība ar pamata zināšanām par higiēnu un ūdens lietošanu. Piemēram, 2005. gadā Kenijā 53 veselības aprūpes iestādēs tika uzstādītas dzeramā ūdens un roku higiēnas stacijas HIV profilakses programmas ietvaros (programmas mērķis – novērst HIV nodošanu no sievietes uz bērnu – augsta riska stratēģija). Šīs pašas programmas ietvaros veselības aprūpes iestādēs tika veiktas apmācības un pacientu konsultēšana ar higiēnu saistītos jautājumos. Rezultāti tika novērtēti pēc 6 gadiem pēc staciju uzstādīšanas – 80% veselības aprūpes iestādēs joprojām atradās vismaz viena roku mazgāšanas stacija, 83% gadījumu …
