Vērtējums:
Publicēts: 06.03.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Nav
  • Biznesa plāns 'Iedzīvotāju informētība par nevalstisko sektoru Latvijā', 1.
  • Biznesa plāns 'Iedzīvotāju informētība par nevalstisko sektoru Latvijā', 2.
  • Biznesa plāns 'Iedzīvotāju informētība par nevalstisko sektoru Latvijā', 3.
  • Biznesa plāns 'Iedzīvotāju informētība par nevalstisko sektoru Latvijā', 4.
  • Biznesa plāns 'Iedzīvotāju informētība par nevalstisko sektoru Latvijā', 5.
  • Biznesa plāns 'Iedzīvotāju informētība par nevalstisko sektoru Latvijā', 6.
  • Biznesa plāns 'Iedzīvotāju informētība par nevalstisko sektoru Latvijā', 7.
  • Biznesa plāns 'Iedzīvotāju informētība par nevalstisko sektoru Latvijā', 8.
  • Biznesa plāns 'Iedzīvotāju informētība par nevalstisko sektoru Latvijā', 9.
  • Biznesa plāns 'Iedzīvotāju informētība par nevalstisko sektoru Latvijā', 10.
  • Biznesa plāns 'Iedzīvotāju informētība par nevalstisko sektoru Latvijā', 11.
  • Biznesa plāns 'Iedzīvotāju informētība par nevalstisko sektoru Latvijā', 12.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Problēmsituācijas apraksts    3
  Pētījuma objekts    4
  Pētījuma priekšmets    4
  Pētījuma mērķis un uzdevumi    4
  Jēdzienu skaidrojums    5
  Hipotēzes    5
  Izmantotā literatūra    6
Darba fragmentsAizvērt

Problēmsituācijas apraksts
Mūsdienu sabiedrības dzīvi demokrātiskās valstīs veido trīs galvenās komponentes jeb sektori – valsts sektors, biznesa sektors un nevalstiskais sektors. Nevalstiskais sektors jeb „trešais sektors” Latvijā ir salīdzinoši jauni termini, kuri tika ieviesti 90. gadu pirmajā pusē, kad valstī savu darbību uzsāka dažādi ārvalstu fondi un palīdzības programmas, kuru mērķis bija atbalstīt demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības veidošanos.
Nevalstisko organizāciju (NVO) sektoram ir būtiska nozīme demokrātijas stabilitātei. Tas attiecināms arī uz Latviju. Pētījums “NVO un sociālā stabilitāte” parāda, ka indivīdi, kuri ir kādas NVO biedri pozitīvāk vērtē esošo politisko sistēmu un demokrātijas attīstību Latvijā. Lai arī ikdienā to ir grūti pamanīt, taču tieši interešu aizstāvības NVO līdztekus ar medijiem pēdējos 10 gados ir bijis tas spēks, kas ļāvis padarīt sabiedrībai atklātākus politiskos procesus, mazinājis korupcijas iespējas, kā arī pārstāvējis dažādo sociālo un etnisko grupu intereses.
Pēc Uzņēmuma reģistra datiem 2006. gadā Latvijā bija reģistrētas 6351 sabiedriskā organizācija .
Mūsdienās cilvēks bieži vien apjūk informācijas jūklī, tā plūst no visdažādākajiem avotiem – ģimenes, draugiem, medijiem, kolēģiem u.c. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants