| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Soda izpratne un tā mērķi | 4 |
| 2. | Sodu veidi | 7 |
| 3. | Krimināltiesisku sankciju raksturojums | 11 |
| 4. | Secinājumi | 24 |
| Izmantotu avotu saraksts | 25 |
Ievads
Sods ir neatņemama krimināltiesību sastāvdaļa, kura ļauj tiesību piemērotājam vērtēt tiesību pārkāpumus, pēc to smaguma. Kriminālsodu smagums nepārprotami ietekmē sabiedrības locekļu attieksmi pret tiesību pārkāpumiem un drošības izjutu Savukārt, likumā noteikta kartībā izvietots kriminālsodu izsmeļošs uzskaitījums veido sodu sistēmu.
Uzsakot pētīt konkrētas valsts krimināltiesības ir nepieciešams iepazīties ar tas sodu sistēmu, sodu veidiem, noskaidrot sodu vēsturisko attīstību.
Studiju darba ietvaros autors pētīja sodu mērķus, vērtēja Krimināllikumā nostiprināto sodu viedu sistēmu, tās raksturīgākas iezīmēs salīdzinājumā ar Lietuvas Republikas kriminālkodeksa, Japānas kriminālkodeksa un Anglijas krimināltiesībās noteiktajiem sodu uzskaitījumiem.
1. Soda izpratne un tā mērķi
Sods – likumā, parasti panta sankcijā, valsts noteiktais ietekmēšanas un piespiedu līdzeklis, ko piemēro personām, kas izdarījušas noziedzīgu nodarījumu vai citu sodāmu tiesībpārkāpumu.1 .
Saskaņā ar KL 35.panta 1.daļu2 sods ir piespiedu līdzeklis, ko personai, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, šā likuma ietvaros valsts vārdā piespriež tiesa vai likumā paredzētajos gadījumos nosaka prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu.
Kriminālsods ir valsts piespiedu līdzeklis, kurām ir personisks raksturs. Kriminālsodu var piespriest vai noteikt tikai tai personai, kura atzīta par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, ņemot vērā tā raksturu un radīto kaitējumu, kā arī citus likumā norādītus apstākļus.
Savukārt KL 35.panta 2.daļā ir noteikts soda mērķis, un tas ir vainīgo personu sodīšana par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākšana, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
Persona tiek pakļauta soda piespiedu ietekmei atbilstoši nodarījuma raksturam un radītajam kaitējumam. Sods var panākt, lai notiesātais neizdarītu jaunus noziedzīgus nodarījumus, kā arī lai citas personas atteiktos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
Lietuvas Republikas kriminālkodeksā (LK) sods un tā mērķi ir definēti 41.pantā. Saskaņā ar LK 41.pantu sods ir valsts piespiedu līdzeklis, ko ar tiesas spriedumu piespriež personai, kas izdarījusi noziegumu vai kriminālpārkāpumu. Soda mērķi ir: atturēties no noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas; sodīt personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu; atņemt vai ierobežot iespēju noteiktai personai izdarīt jaunus noziedzīgus nodarījumus; iedarboties uz sodu izcietušam personām, lai viņas ievērotu likumus un atturētos no jautu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas; garantēt taisnīguma principa realizēšanu.
…
Studiju darbs "Latvijas krimināltiesisko sodu salīdzinājums ar Lietuvu, Angliju un Japānu". Sods ir neatņemama krimināltiesību sastāvdaļa, kura ļauj tiesību piemērotājam vērtēt tiesību pārkāpumus, pēc to smaguma. Kriminālsodu smagums nepārprotami ietekmē sabiedrības locekļu attieksmi pret tiesību pārkāpumiem un drošības izjutu Savukārt, likumā noteikta kartībā izvietots kriminālsodu izsmeļošs uzskaitījums veido sodu sistēmu. Uzsakot pētīt konkrētas valsts krimināltiesības ir nepieciešams iepazīties ar tas sodu sistēmu, sodu veidiem, noskaidrot sodu vēsturisko attīstību. Studiju darba ietvaros autors pētīja sodu mērķus, vērtēja Krimināllikumā nostiprināto sodu viedu sistēmu, tās raksturīgākas iezīmēs salīdzinājumā ar Lietuvas Republikas kriminālkodeksa, Japānas kriminālkodeksa un Anglijas krimināltiesībās noteiktajiem sodu uzskaitījumiem.
