-
Klusā gaisma Kārļa Skalbes dzejas un prozas pasaulē
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads. Kārļa Skalbes daiļrade-dziļa klusuma, iekšēja miera un saskaņas paudēja | ||
| Iztirzājums | ||
| 1. | Apskaujošā klusuma burvība- patiesas emocionalitātes, sāpju un garīgo dvēseles stīgu aizskārēja | |
| a) | stāstā “Leļļu lāpītāja” paustais klusais, vientuļais Ziemassvētku noskaņojums | |
| b) | klusā, vienmuļā sapņainība pasakā “Mūžīgais students un viņa pasaka” | |
| 2. | Klusuma, miermīlības netīšais tēlojums- dzīves nejēdzības un cilvēku seklo dvēseļu vērtētājs | |
| b) | aprobežotās, klusās, bezproblemātiskās dzīves vērtējums pasakā “Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties” | |
| 3. | Daiļradē paustā klusuma maģija- jauko bērnības dienu atmiņu un senās laimes raisītāja | |
| a) | pasakainā laimes starojuma un svētjūtu attēlojums stāstā “Mans Lieldienu stāsts” | |
| b) | dzejolī “Pelēkās noriņās” paustais bezgalīgais dzīvesprieks un senās bērnības izjūtas |
Bērnībā katrai dienai bija sava krāsa un noskaņojums, bet tagad visas ir vienādas un pelēcīgas:
“Ziemas dienas toreiz bija zilganas kā viegli, bezmierīgi enģeļi, kas uz īsu brīdi nolaižas no debesīm, ar balto spārnu galiem aizskardami zemi. Lietus dienas staigāja kā sievas pelēkās sagšās. Pirmdiena bija zaļa, bet sestdiena rožaina...”
Dzejolis “Pelēkās noriņās” ir tik ļoti bērnišķīgās bezbēdi’bas piesātināts. K. Skalbe redz savu bērnību pa noru skrejam, sēnītēs un paeglīšos ejam. Mežā kur ugunskuru, klausās vālodzes balsī, bet vakaros, gulēt ejot, iesmeldzas sirds par tās izpostīto ligzdiņu.
Kāda gan pelēcīga un vienmuļa ir mūsu dzīve, salīdzinot to ar bērnības dienām, kad viss bija krāsu, skaņu dažādības un pirmo pārdzīvojumu piesātināts!
Latviešu literatūras vēsturē K.Skalbe atstājis pārdomu bāgtus darbus. Pasakās nav nekā nedzīva- putni, koki, ūdeni ir dzīvi, viss liecina par sirdskaidrību, mīlestību un tikumu. Es patiesi apbrīnoju K.Skalbes dzejas un stāstu daudzveidību, un jo īpaši pasaku daudzveidību, kad, vēl maza būdama, tās lasīju un jutu līdzi kaķītim viņa ciešanās. Tagad, pārlasot pasakas, es spēju saskatīt ko jaunu, bērnībā vēl neaptveramu. K. Skalbes daiļradē tikumību, labsirdību un ziedotspēju varēs smelties kā mazs, tā liels.
K.Skalbe ir burvis, kura klusās valstības pils vārti ir ikvienam atvērti.
…
K.Skalbes personības atklāsme autora darbos: stāstos “Leļļu lāpītāja”,“Mans Lieldienu stāsts”; pasakās “Mūžīgais students un viņa pasaka”,“Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties”; dzejoļos “Pa maliņu”,“Pelēkās noriņās”. Darbi analizēti, atklājot tajos ietvertās problēmas; ir sasaiste ar mūsdienām. Sniegts personīgais vērtējums; domas pamatotas ar citātiem.
