Diktators
1934. gada 15. maijā Ulmanis, būdams Ministru prezidents, kopā ar Kara ministru Jāni Balodi īstenoja 15. maija valsts apvērsumu, ieviesa kara stāvokli, ierobežoja preses un pilsoņu brīvības.
Latvija beidza pastāvēt kā parlamentāra republika.
No 1936. gada 11. aprīļa līdz 1940. gada 21. jūlijam Ulmanis nelikumīgi ieņēma Valsts Prezidenta amatu.
Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 21. jūlijā tika atcelts no Valsts prezidenta amata.
Apcietinājums un nāve
1940. gadā Ulmani apcietināja un deportēja uz Vorošilovsku.
1941. gada 4. jūlijā ieslodzīja cietumā un 17. jūlijā izvirzīja apsūdzību pretpadomju darbībā.
1942. gadā, sakarā ar Vācijas karaspēka tuvošanos, Ulmani plānoja pārvietot uz Krasnojarskas cietumu Sibīrijā.
Pēc Kaspijas jūras šķērsošanas viņa veselība strauji pasliktinājās un viņš nomira Krasnovodskas cietuma slimnīcā.
…
