Rihards Avenariuss dzimis 1843.g. Parīzē. Uzaudzis un izglītojies Vācijā, studējis filoloģiju un filosofiju. Lielu ietekmi uz viņu atstājuši tādi filosofi kā B.Spinoza un Herbarts. R. Avenariuss miris 1896. gadā. Kā viņa galvenie skolnieki un piekritēji minami – F.Karstanjens, K.Hauptmans, J.Kodiss, Viktorovs.
Empiriokritiskā metode ir Avenariusa filosofijas pamats. Empiriokritiskās metodes un tīrās pieredzes idejas pamatošanai ir veltīts Avenariusa lielākais darbs “Tīrās pieredzes kritika”. Šo pieredzes “kritiku” papildina pieredzes “sistēma” jeb empiriokritiskais pasaules uzskats, kura īsu analīzi viņš sniedz savā otrā galvenā darbā – “Cilvēciskais pasaules jēdziens”
Avenariuss empīrisko metodi - faktu attēlošanu domās, uzskata par vienīgo likumīgo un rezultatīvāko priekš psiholoģijas un filosofijas attīstības. Avenariusa metodes pamatā ir psiholoģiskais paralēlisms. Paralēlistiskā mācība apgalvo, ka ir faktiski novērojams psihisku pārdzīvojumu pastāvīgas, regulāras likumsakarības ar fizioloģiskiem procesiem mūsu organismā(smadzenēs), un šīs likumsakarības izslēdz katru priekšstatu par savstarpēju mijiedarbošanos: smadzeņu procesi reāli nedarbojas uz dvēseli, psihiskām parādībām un psihiskās parādības savukārt nekādi neietekmē un nevada impulsus uz smadzenēm.…
