Kas tēlā ir komisks vai satīrisks?
Principā, viņa dzīves gājums ir gana komisks. Tādu karjeras kāpumu, kāds bija Dziļupietim, ar uguni grūti atrast- no sīka bankas ierēdņa par Latvijas bankas direktoru. Iespaidīgi. Bet vēl to visu papildina viņa karjeras iznākums, kad viņu atlaiž no darba.
Protams, arī fakts, ka iekšēji viņš ir palicis tikpat sekls un gļēvs, kaut arī ārēji ir lepns bankas direktors, ir samērā komiski. Tāpat arī tas, ka Latvijs bankas prezidents diskontē un žirē savas sievas mīļāko vekseļus. Tas nu ir galīgi nenopietni.
Par satīru varētu nosaukt faktu, ka visi Dziļupieti redz tikai kā šo „dziļo naudas upi”, no kuras var tikai smelt un smelt kredītus, kuri nekad nebeigsies. Domāju, ka Dāvis pats šo faktu neapzinās, viņš tikai vēlās izskatīties labi un „izlikties par direktoru, kā jau daudzi tajā laikā darīja”. Doma, ka augstas amatpersonas ir tikai sīki blēži un niekkalbji smalkos uzvalkos, var būt attiecināma uz viņu. Kaut arī daudzi sauca viņu par lielu finansistu, tomēr ar savām darbībām Dziļupietis pamanījās pierādīt pretējo.
…
